eblanditurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēblandior.
Participle
[edit]ēblanditūrus (feminine ēblanditūra, neuter ēblanditūrum); first/second-declension participle
- about to flatter (obtain by flattery)
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēblanditūrus | ēblanditūra | ēblanditūrum | ēblanditūrī | ēblanditūrae | ēblanditūra | |
| genitive | ēblanditūrī | ēblanditūrae | ēblanditūrī | ēblanditūrōrum | ēblanditūrārum | ēblanditūrōrum | |
| dative | ēblanditūrō | ēblanditūrae | ēblanditūrō | ēblanditūrīs | |||
| accusative | ēblanditūrum | ēblanditūram | ēblanditūrum | ēblanditūrōs | ēblanditūrās | ēblanditūra | |
| ablative | ēblanditūrō | ēblanditūrā | ēblanditūrō | ēblanditūrīs | |||
| vocative | ēblanditūre | ēblanditūra | ēblanditūrum | ēblanditūrī | ēblanditūrae | ēblanditūra | |