dusmīgs
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From dusmas (“anger, wrath”) + -īgs.
Adjective
[edit]dusmīgs (definite dusmīgais, comparative dusmīgāks, superlative visdusmīgākais, adverb dusmīgi)
Declension
[edit]indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dusmīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | dusmīgs | dusmīgi | dusmīga | dusmīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | dusmīgu | dusmīgus | dusmīgu | dusmīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | dusmīga | dusmīgu | dusmīgas | dusmīgu | |||||
| dative (datīvs) | dusmīgam | dusmīgiem | dusmīgai | dusmīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | dusmīgu | dusmīgiem | dusmīgu | dusmīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | dusmīgā | dusmīgos | dusmīgā | dusmīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||