duplicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of duplicō.
Participle
[edit]duplicātūrus (feminine duplicātūra, neuter duplicātūrum); first/second-declension participle
- about to double
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | duplicātūrus | duplicātūra | duplicātūrum | duplicātūrī | duplicātūrae | duplicātūra | |
| genitive | duplicātūrī | duplicātūrae | duplicātūrī | duplicātūrōrum | duplicātūrārum | duplicātūrōrum | |
| dative | duplicātūrō | duplicātūrae | duplicātūrō | duplicātūrīs | |||
| accusative | duplicātūrum | duplicātūram | duplicātūrum | duplicātūrōs | duplicātūrās | duplicātūra | |
| ablative | duplicātūrō | duplicātūrā | duplicātūrō | duplicātūrīs | |||
| vocative | duplicātūre | duplicātūra | duplicātūrum | duplicātūrī | duplicātūrae | duplicātūra | |