dubitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dubitō (“doubt, hesitate”).
Participle
[edit]dubitātus (feminine dubitāta, neuter dubitātum); first/second-declension participle
- doubted, having been doubted.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dubitātus | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta | |
| genitive | dubitātī | dubitātae | dubitātī | dubitātōrum | dubitātārum | dubitātōrum | |
| dative | dubitātō | dubitātae | dubitātō | dubitātīs | |||
| accusative | dubitātum | dubitātam | dubitātum | dubitātōs | dubitātās | dubitāta | |
| ablative | dubitātō | dubitātā | dubitātō | dubitātīs | |||
| vocative | dubitāte | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta | |