dominaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dominor
Participle
[edit]dominātūrus (feminine dominātūra, neuter dominātūrum); first/second-declension participle
- which is to be dominated or ruled by
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dominātūrus | dominātūra | dominātūrum | dominātūrī | dominātūrae | dominātūra | |
| genitive | dominātūrī | dominātūrae | dominātūrī | dominātūrōrum | dominātūrārum | dominātūrōrum | |
| dative | dominātūrō | dominātūrae | dominātūrō | dominātūrīs | |||
| accusative | dominātūrum | dominātūram | dominātūrum | dominātūrōs | dominātūrās | dominātūra | |
| ablative | dominātūrō | dominātūrā | dominātūrō | dominātūrīs | |||
| vocative | dominātūre | dominātūra | dominātūrum | dominātūrī | dominātūrae | dominātūra | |