dolabratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]From dolābra (“pickaxe, mattock”) + -ātus (adjective-forming suffix).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /do.laːˈbraː.tus/, [d̪ɔɫ̪äːˈbräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /do.laˈbra.tus/, [d̪oläˈbräːt̪us]
Adjective
[edit]dolābrātus (feminine dolābrāta, neuter dolābrātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dolābrātus | dolābrāta | dolābrātum | dolābrātī | dolābrātae | dolābrāta | |
genitive | dolābrātī | dolābrātae | dolābrātī | dolābrātōrum | dolābrātārum | dolābrātōrum | |
dative | dolābrātō | dolābrātae | dolābrātō | dolābrātīs | |||
accusative | dolābrātum | dolābrātam | dolābrātum | dolābrātōs | dolābrātās | dolābrāta | |
ablative | dolābrātō | dolābrātā | dolābrātō | dolābrātīs | |||
vocative | dolābrāte | dolābrāta | dolābrātum | dolābrātī | dolābrātae | dolābrāta |
Related terms
[edit]References
[edit]- “dolabratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- dolabratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.