divulgaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dīvulgō.
Participle
[edit]dīvulgātūrus (feminine dīvulgātūra, neuter dīvulgātūrum); first/second-declension participle
- about to divulge
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīvulgātūrus | dīvulgātūra | dīvulgātūrum | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūra | |
| genitive | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūrī | dīvulgātūrōrum | dīvulgātūrārum | dīvulgātūrōrum | |
| dative | dīvulgātūrō | dīvulgātūrae | dīvulgātūrō | dīvulgātūrīs | |||
| accusative | dīvulgātūrum | dīvulgātūram | dīvulgātūrum | dīvulgātūrōs | dīvulgātūrās | dīvulgātūra | |
| ablative | dīvulgātūrō | dīvulgātūrā | dīvulgātūrō | dīvulgātūrīs | |||
| vocative | dīvulgātūre | dīvulgātūra | dīvulgātūrum | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūra | |