divenditus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dīvēndō
Participle
[edit]dīvēnditus (feminine dīvēndita, neuter dīvēnditum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīvēnditus | dīvēndita | dīvēnditum | dīvēnditī | dīvēnditae | dīvēndita | |
| genitive | dīvēnditī | dīvēnditae | dīvēnditī | dīvēnditōrum | dīvēnditārum | dīvēnditōrum | |
| dative | dīvēnditō | dīvēnditae | dīvēnditō | dīvēnditīs | |||
| accusative | dīvēnditum | dīvēnditam | dīvēnditum | dīvēnditōs | dīvēnditās | dīvēndita | |
| ablative | dīvēnditō | dīvēnditā | dīvēnditō | dīvēnditīs | |||
| vocative | dīvēndite | dīvēndita | dīvēnditum | dīvēnditī | dīvēnditae | dīvēndita | |