divendens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dīvēndō
Participle
[edit]dīvēndēns (genitive dīvēndentis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dīvēndēns | dīvēndentēs | dīvēndentia | ||
| genitive | dīvēndentis | dīvēndentium | |||
| dative | dīvēndentī | dīvēndentibus | |||
| accusative | dīvēndentem | dīvēndēns | dīvēndentēs dīvēndentīs |
dīvēndentia | |
| ablative | dīvēndente dīvēndentī1 |
dīvēndentibus | |||
| vocative | dīvēndēns | dīvēndentēs | dīvēndentia | ||
1When used purely as an adjective.