ditaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dītō
Participle
[edit]dītātūrus (feminine dītātūra, neuter dītātūrum); first/second-declension participle
- about to enrich
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dītātūrus | dītātūra | dītātūrum | dītātūrī | dītātūrae | dītātūra | |
| genitive | dītātūrī | dītātūrae | dītātūrī | dītātūrōrum | dītātūrārum | dītātūrōrum | |
| dative | dītātūrō | dītātūrae | dītātūrō | dītātūrīs | |||
| accusative | dītātūrum | dītātūram | dītātūrum | dītātūrōs | dītātūrās | dītātūra | |
| ablative | dītātūrō | dītātūrā | dītātūrō | dītātūrīs | |||
| vocative | dītātūre | dītātūra | dītātūrum | dītātūrī | dītātūrae | dītātūra | |