distincturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of distinguō.
Participle
[edit]distīnctūrus (feminine distīnctūra, neuter distīnctūrum); first/second-declension participle
- about to distinguish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | distīnctūrus | distīnctūra | distīnctūrum | distīnctūrī | distīnctūrae | distīnctūra | |
| genitive | distīnctūrī | distīnctūrae | distīnctūrī | distīnctūrōrum | distīnctūrārum | distīnctūrōrum | |
| dative | distīnctūrō | distīnctūrae | distīnctūrō | distīnctūrīs | |||
| accusative | distīnctūrum | distīnctūram | distīnctūrum | distīnctūrōs | distīnctūrās | distīnctūra | |
| ablative | distīnctūrō | distīnctūrā | distīnctūrō | distīnctūrīs | |||
| vocative | distīnctūre | distīnctūra | distīnctūrum | distīnctūrī | distīnctūrae | distīnctūra | |