dissuturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dissuō
Participle
[edit]dissūtūrus (feminine dissūtūra, neuter dissūtūrum); first/second-declension participle
- about to unstitch
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissūtūrus | dissūtūra | dissūtūrum | dissūtūrī | dissūtūrae | dissūtūra | |
| genitive | dissūtūrī | dissūtūrae | dissūtūrī | dissūtūrōrum | dissūtūrārum | dissūtūrōrum | |
| dative | dissūtūrō | dissūtūrae | dissūtūrō | dissūtūrīs | |||
| accusative | dissūtūrum | dissūtūram | dissūtūrum | dissūtūrōs | dissūtūrās | dissūtūra | |
| ablative | dissūtūrō | dissūtūrā | dissūtūrō | dissūtūrīs | |||
| vocative | dissūtūre | dissūtūra | dissūtūrum | dissūtūrī | dissūtūrae | dissūtūra | |