dissipaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dissipō.
Participle
[edit]dissipātūrus (feminine dissipātūra, neuter dissipātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissipātūrus | dissipātūra | dissipātūrum | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūra | |
| genitive | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūrī | dissipātūrōrum | dissipātūrārum | dissipātūrōrum | |
| dative | dissipātūrō | dissipātūrae | dissipātūrō | dissipātūrīs | |||
| accusative | dissipātūrum | dissipātūram | dissipātūrum | dissipātūrōs | dissipātūrās | dissipātūra | |
| ablative | dissipātūrō | dissipātūrā | dissipātūrō | dissipātūrīs | |||
| vocative | dissipātūre | dissipātūra | dissipātūrum | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūra | |