dissimulaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dissimulō.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /dis.si.mu.laːˈtuː.rus/, [d̪ɪs̠ːɪmʊɫ̪äːˈt̪uːrʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /dis.si.mu.laˈtu.rus/, [d̪isːimuläˈt̪uːrus]
Participle
[edit]dissimulātūrus (feminine dissimulātūra, neuter dissimulātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissimulātūrus | dissimulātūra | dissimulātūrum | dissimulātūrī | dissimulātūrae | dissimulātūra | |
| genitive | dissimulātūrī | dissimulātūrae | dissimulātūrī | dissimulātūrōrum | dissimulātūrārum | dissimulātūrōrum | |
| dative | dissimulātūrō | dissimulātūrae | dissimulātūrō | dissimulātūrīs | |||
| accusative | dissimulātūrum | dissimulātūram | dissimulātūrum | dissimulātūrōs | dissimulātūrās | dissimulātūra | |
| ablative | dissimulātūrō | dissimulātūrā | dissimulātūrō | dissimulātūrīs | |||
| vocative | dissimulātūre | dissimulātūra | dissimulātūrum | dissimulātūrī | dissimulātūrae | dissimulātūra | |