dissensurus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dissentiō.
Participle
[edit]dissēnsūrus (feminine dissēnsūra, neuter dissēnsūrum); first/second-declension participle
- about to dissent
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissēnsūrus | dissēnsūra | dissēnsūrum | dissēnsūrī | dissēnsūrae | dissēnsūra | |
| genitive | dissēnsūrī | dissēnsūrae | dissēnsūrī | dissēnsūrōrum | dissēnsūrārum | dissēnsūrōrum | |
| dative | dissēnsūrō | dissēnsūrae | dissēnsūrō | dissēnsūrīs | |||
| accusative | dissēnsūrum | dissēnsūram | dissēnsūrum | dissēnsūrōs | dissēnsūrās | dissēnsūra | |
| ablative | dissēnsūrō | dissēnsūrā | dissēnsūrō | dissēnsūrīs | |||
| vocative | dissēnsūre | dissēnsūra | dissēnsūrum | dissēnsūrī | dissēnsūrae | dissēnsūra | |