disseminatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dissēminō.
Participle
[edit]dissēminātus (feminine dissēmināta, neuter dissēminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissēminātus | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta | |
| genitive | dissēminātī | dissēminātae | dissēminātī | dissēminātōrum | dissēminātārum | dissēminātōrum | |
| dative | dissēminātō | dissēminātae | dissēminātō | dissēminātīs | |||
| accusative | dissēminātum | dissēminātam | dissēminātum | dissēminātōs | dissēminātās | dissēmināta | |
| ablative | dissēminātō | dissēminātā | dissēminātō | dissēminātīs | |||
| vocative | dissēmināte | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta | |