disseminaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dissēminō
Participle
[edit]dissēminātūrus (feminine dissēminātūra, neuter dissēminātūrum); first/second-declension participle
- about to disseminate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissēminātūrus | dissēminātūra | dissēminātūrum | dissēminātūrī | dissēminātūrae | dissēminātūra | |
| genitive | dissēminātūrī | dissēminātūrae | dissēminātūrī | dissēminātūrōrum | dissēminātūrārum | dissēminātūrōrum | |
| dative | dissēminātūrō | dissēminātūrae | dissēminātūrō | dissēminātūrīs | |||
| accusative | dissēminātūrum | dissēminātūram | dissēminātūrum | dissēminātūrōs | dissēminātūrās | dissēminātūra | |
| ablative | dissēminātūrō | dissēminātūrā | dissēminātūrō | dissēminātūrīs | |||
| vocative | dissēminātūre | dissēminātūra | dissēminātūrum | dissēminātūrī | dissēminātūrae | dissēminātūra | |