disputatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of disputō.
Participle
[edit]disputātus (feminine disputāta, neuter disputātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | disputātus | disputāta | disputātum | disputātī | disputātae | disputāta | |
| genitive | disputātī | disputātae | disputātī | disputātōrum | disputātārum | disputātōrum | |
| dative | disputātō | disputātae | disputātō | disputātīs | |||
| accusative | disputātum | disputātam | disputātum | disputātōs | disputātās | disputāta | |
| ablative | disputātō | disputātā | disputātō | disputātīs | |||
| vocative | disputāte | disputāta | disputātum | disputātī | disputātae | disputāta | |