displicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of displicō
Participle
[edit]displicātūrus (feminine displicātūra, neuter displicātūrum); first/second-declension participle
- about to scatter
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | displicātūrus | displicātūra | displicātūrum | displicātūrī | displicātūrae | displicātūra | |
| genitive | displicātūrī | displicātūrae | displicātūrī | displicātūrōrum | displicātūrārum | displicātūrōrum | |
| dative | displicātūrō | displicātūrae | displicātūrō | displicātūrīs | |||
| accusative | displicātūrum | displicātūram | displicātūrum | displicātūrōs | displicātūrās | displicātūra | |
| ablative | displicātūrō | displicātūrā | displicātūrō | displicātūrīs | |||
| vocative | displicātūre | displicātūra | displicātūrum | displicātūrī | displicātūrae | displicātūra | |