dispertiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dispertiō.
Participle
[edit]dispertītūrus (feminine dispertītūra, neuter dispertītūrum); first/second-declension participle
- about to distribute
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dispertītūrus | dispertītūra | dispertītūrum | dispertītūrī | dispertītūrae | dispertītūra | |
| genitive | dispertītūrī | dispertītūrae | dispertītūrī | dispertītūrōrum | dispertītūrārum | dispertītūrōrum | |
| dative | dispertītūrō | dispertītūrae | dispertītūrō | dispertītūrīs | |||
| accusative | dispertītūrum | dispertītūram | dispertītūrum | dispertītūrōs | dispertītūrās | dispertītūra | |
| ablative | dispertītūrō | dispertītūrā | dispertītūrō | dispertītūrīs | |||
| vocative | dispertītūre | dispertītūra | dispertītūrum | dispertītūrī | dispertītūrae | dispertītūra | |