dispensatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dispensō.
Participle
[edit]dispēnsātus (feminine dispēnsāta, neuter dispēnsātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dispēnsātus | dispēnsāta | dispēnsātum | dispēnsātī | dispēnsātae | dispēnsāta | |
| genitive | dispēnsātī | dispēnsātae | dispēnsātī | dispēnsātōrum | dispēnsātārum | dispēnsātōrum | |
| dative | dispēnsātō | dispēnsātae | dispēnsātō | dispēnsātīs | |||
| accusative | dispēnsātum | dispēnsātam | dispēnsātum | dispēnsātōs | dispēnsātās | dispēnsāta | |
| ablative | dispēnsātō | dispēnsātā | dispēnsātō | dispēnsātīs | |||
| vocative | dispēnsāte | dispēnsāta | dispēnsātum | dispēnsātī | dispēnsātae | dispēnsāta | |