dispensandus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future passive participle of dispensō.
Participle
[edit]dispēnsandus (feminine dispēnsanda, neuter dispēnsandum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dispēnsandus | dispēnsanda | dispēnsandum | dispēnsandī | dispēnsandae | dispēnsanda | |
| genitive | dispēnsandī | dispēnsandae | dispēnsandī | dispēnsandōrum | dispēnsandārum | dispēnsandōrum | |
| dative | dispēnsandō | dispēnsandae | dispēnsandō | dispēnsandīs | |||
| accusative | dispēnsandum | dispēnsandam | dispēnsandum | dispēnsandōs | dispēnsandās | dispēnsanda | |
| ablative | dispēnsandō | dispēnsandā | dispēnsandō | dispēnsandīs | |||
| vocative | dispēnsande | dispēnsanda | dispēnsandum | dispēnsandī | dispēnsandae | dispēnsanda | |