dinumeratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dīnumerō.
Participle
[edit]dīnumerātus (feminine dīnumerāta, neuter dīnumerātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīnumerātus | dīnumerāta | dīnumerātum | dīnumerātī | dīnumerātae | dīnumerāta | |
| genitive | dīnumerātī | dīnumerātae | dīnumerātī | dīnumerātōrum | dīnumerātārum | dīnumerātōrum | |
| dative | dīnumerātō | dīnumerātae | dīnumerātō | dīnumerātīs | |||
| accusative | dīnumerātum | dīnumerātam | dīnumerātum | dīnumerātōs | dīnumerātās | dīnumerāta | |
| ablative | dīnumerātō | dīnumerātā | dīnumerātō | dīnumerātīs | |||
| vocative | dīnumerāte | dīnumerāta | dīnumerātum | dīnumerātī | dīnumerātae | dīnumerāta | |