dimetiens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dīmētior
Participle
[edit]dīmētiēns (genitive dīmētientis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dīmētiēns | dīmētientēs | dīmētientia | ||
| genitive | dīmētientis | dīmētientium | |||
| dative | dīmētientī | dīmētientibus | |||
| accusative | dīmētientem | dīmētiēns | dīmētientēs dīmētientīs |
dīmētientia | |
| ablative | dīmētiente dīmētientī1 |
dīmētientibus | |||
| vocative | dīmētiēns | dīmētientēs | dīmētientia | ||
1When used purely as an adjective.
Noun
[edit]dīmētiēns m (genitive dīmētientis); third declension
Declension
[edit]Third-declension noun (i-stem).
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | dīmētiēns | dīmētientēs |
| genitive | dīmētientis | dīmētientium |
| dative | dīmētientī | dīmētientibus |
| accusative | dīmētientem | dīmētientēs dīmētientīs |
| ablative | dīmētiente | dīmētientibus |
| vocative | dīmētiēns | dīmētientēs |