dimensus

Latin

Etymology

Perfect active participle of dīmētior.

Participle

dīmēnsus (feminine dīmēnsa, neuter dīmēnsum); first/second-declension participle

1. measured
2. regular

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dīmēnsus	dīmēnsa	dīmēnsum		dīmēnsī	dīmēnsae	dīmēnsa
Genitive	dīmēnsī	dīmēnsae	dīmēnsī		dīmēnsōrum	dīmēnsārum	dīmēnsōrum
Dative	dīmēnsō		dīmēnsō		dīmēnsīs
Accusative	dīmēnsum	dīmēnsam	dīmēnsum		dīmēnsōs	dīmēnsās	dīmēnsa
Ablative	dīmēnsō	dīmēnsā	dīmēnsō		dīmēnsīs
Vocative	dīmēnse	dīmēnsa	dīmēnsum		dīmēnsī	dīmēnsae	dīmēnsa

Derived terms

• dīmēnsiō

References

• “dimensus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “dimensus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• dimensus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.