Jump to content

dimanaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of dīmānō

Participle

[edit]

dīmānātūrus (feminine dīmānātūra, neuter dīmānātūrum); first/second-declension participle

  1. about to percolate

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dīmānātūrus dīmānātūra dīmānātūrum dīmānātūrī dīmānātūrae dīmānātūra
genitive dīmānātūrī dīmānātūrae dīmānātūrī dīmānātūrōrum dīmānātūrārum dīmānātūrōrum
dative dīmānātūrō dīmānātūrae dīmānātūrō dīmānātūrīs
accusative dīmānātūrum dīmānātūram dīmānātūrum dīmānātūrōs dīmānātūrās dīmānātūra
ablative dīmānātūrō dīmānātūrā dīmānātūrō dīmānātūrīs
vocative dīmānātūre dīmānātūra dīmānātūrum dīmānātūrī dīmānātūrae dīmānātūra