dilibutus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dilibuō.
Participle
[edit]dīlibūtus (feminine dīlibūta, neuter dīlibūtum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīlibūtus | dīlibūta | dīlibūtum | dīlibūtī | dīlibūtae | dīlibūta | |
| genitive | dīlibūtī | dīlibūtae | dīlibūtī | dīlibūtōrum | dīlibūtārum | dīlibūtōrum | |
| dative | dīlibūtō | dīlibūtae | dīlibūtō | dīlibūtīs | |||
| accusative | dīlibūtum | dīlibūtam | dīlibūtum | dīlibūtōs | dīlibūtās | dīlibūta | |
| ablative | dīlibūtō | dīlibūtā | dīlibūtō | dīlibūtīs | |||
| vocative | dīlibūte | dīlibūta | dīlibūtum | dīlibūtī | dīlibūtae | dīlibūta | |