dijugatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dījugō
Participle
[edit]dījugātus (feminine dījugāta, neuter dījugātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dījugātus | dījugāta | dījugātum | dījugātī | dījugātae | dījugāta | |
| genitive | dījugātī | dījugātae | dījugātī | dījugātōrum | dījugātārum | dījugātōrum | |
| dative | dījugātō | dījugātae | dījugātō | dījugātīs | |||
| accusative | dījugātum | dījugātam | dījugātum | dījugātōs | dījugātās | dījugāta | |
| ablative | dījugātō | dījugātā | dījugātō | dījugātīs | |||
| vocative | dījugāte | dījugāta | dījugātum | dījugātī | dījugātae | dījugāta | |