dijugaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dījugō
Participle
[edit]dījugātūrus (feminine dījugātūra, neuter dījugātūrum); first/second-declension participle
- about to separate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dījugātūrus | dījugātūra | dījugātūrum | dījugātūrī | dījugātūrae | dījugātūra | |
| genitive | dījugātūrī | dījugātūrae | dījugātūrī | dījugātūrōrum | dījugātūrārum | dījugātūrōrum | |
| dative | dījugātūrō | dījugātūrae | dījugātūrō | dījugātūrīs | |||
| accusative | dījugātūrum | dījugātūram | dījugātūrum | dījugātūrōs | dījugātūrās | dījugātūra | |
| ablative | dījugātūrō | dījugātūrā | dījugātūrō | dījugātūrīs | |||
| vocative | dījugātūre | dījugātūra | dījugātūrum | dījugātūrī | dījugātūrae | dījugātūra | |