dijudicatrix

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diː.i̯uː.diˈkaː.triːks/, [d̪iːi̯uːd̪ɪˈkäːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /di.ju.diˈka.triks/, [d̪ijud̪iˈkäːt̪riks]

Noun

dījūdicātrīx f (genitive dījūdicātrīcis); third declension

1. judge (female)

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	dījūdicātrīx	dījūdicātrīcēs
genitive	dījūdicātrīcis	dījūdicātrīcum
dative	dījūdicātrīcī	dījūdicātrīcibus
accusative	dījūdicātrīcem	dījūdicātrīcēs
ablative	dījūdicātrīce	dījūdicātrīcibus
vocative	dījūdicātrīx	dījūdicātrīcēs

References

• “dijudicatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• dijudicatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.