diiudicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dīiūdicō.
Participle
[edit]dīiūdicātūrus (feminine dīiūdicātūra, neuter dīiūdicātūrum); first/second-declension participle
- about to judge
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīiūdicātūrus | dīiūdicātūra | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrae | dīiūdicātūra | |
| genitive | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrae | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrōrum | dīiūdicātūrārum | dīiūdicātūrōrum | |
| dative | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrae | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrīs | |||
| accusative | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūram | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūrōs | dīiūdicātūrās | dīiūdicātūra | |
| ablative | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrā | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrīs | |||
| vocative | dīiūdicātūre | dīiūdicātūra | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrae | dīiūdicātūra | |