dignaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dignō.
Participle
[edit]dignātūrus (feminine dignātūra, neuter dignātūrum); first/second-declension participle
- about to deign
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dignātūrus | dignātūra | dignātūrum | dignātūrī | dignātūrae | dignātūra | |
| genitive | dignātūrī | dignātūrae | dignātūrī | dignātūrōrum | dignātūrārum | dignātūrōrum | |
| dative | dignātūrō | dignātūrae | dignātūrō | dignātūrīs | |||
| accusative | dignātūrum | dignātūram | dignātūrum | dignātūrōs | dignātūrās | dignātūra | |
| ablative | dignātūrō | dignātūrā | dignātūrō | dignātūrīs | |||
| vocative | dignātūre | dignātūra | dignātūrum | dignātūrī | dignātūrae | dignātūra | |