digestivus

Latin

Etymology

From dīgestus (“separated, dissolved”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diː.ɡesˈtiː.u̯us/, [d̪iːɡɛs̠ˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /di.d͡ʒesˈti.vus/, [d̪id͡ʒesˈt̪iːvus]

Adjective

dīgestīvus (feminine dīgestīva, neuter dīgestīvum); first/second-declension adjective

1. digestive

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dīgestīvus	dīgestīva	dīgestīvum		dīgestīvī	dīgestīvae	dīgestīva
genitive	dīgestīvī	dīgestīvae	dīgestīvī		dīgestīvōrum	dīgestīvārum	dīgestīvōrum
dative	dīgestīvō	dīgestīvae	dīgestīvō		dīgestīvīs
accusative	dīgestīvum	dīgestīvam	dīgestīvum		dīgestīvōs	dīgestīvās	dīgestīva
ablative	dīgestīvō	dīgestīvā	dīgestīvō		dīgestīvīs
vocative	dīgestīve	dīgestīva	dīgestīvum		dīgestīvī	dīgestīvae	dīgestīva

Descendants

• Asturian: dixestivu
• Catalan: digestiu
• English: digestive
• French: digestif
• Galician: dixestivo
• Italian: digestivo
• Piedmontese: digestiv
• Portuguese: digestivo
• Spanish: digestivo

References

• “digestivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• digestivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.