diffracturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of diffringō.
Participle
[edit]diffrāctūrus (feminine diffrāctūra, neuter diffrāctūrum); first/second-declension participle
- about to shatter
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | diffrāctūrus | diffrāctūra | diffrāctūrum | diffrāctūrī | diffrāctūrae | diffrāctūra | |
| genitive | diffrāctūrī | diffrāctūrae | diffrāctūrī | diffrāctūrōrum | diffrāctūrārum | diffrāctūrōrum | |
| dative | diffrāctūrō | diffrāctūrae | diffrāctūrō | diffrāctūrīs | |||
| accusative | diffrāctūrum | diffrāctūram | diffrāctūrum | diffrāctūrōs | diffrāctūrās | diffrāctūra | |
| ablative | diffrāctūrō | diffrāctūrā | diffrāctūrō | diffrāctūrīs | |||
| vocative | diffrāctūre | diffrāctūra | diffrāctūrum | diffrāctūrī | diffrāctūrae | diffrāctūra | |