devoturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēvoveō
Participle
[edit]dēvōtūrus (feminine dēvōtūra, neuter dēvōtūrum); first/second-declension participle
- about to devote
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēvōtūrus | dēvōtūra | dēvōtūrum | dēvōtūrī | dēvōtūrae | dēvōtūra | |
| genitive | dēvōtūrī | dēvōtūrae | dēvōtūrī | dēvōtūrōrum | dēvōtūrārum | dēvōtūrōrum | |
| dative | dēvōtūrō | dēvōtūrae | dēvōtūrō | dēvōtūrīs | |||
| accusative | dēvōtūrum | dēvōtūram | dēvōtūrum | dēvōtūrōs | dēvōtūrās | dēvōtūra | |
| ablative | dēvōtūrō | dēvōtūrā | dēvōtūrō | dēvōtūrīs | |||
| vocative | dēvōtūre | dēvōtūra | dēvōtūrum | dēvōtūrī | dēvōtūrae | dēvōtūra | |