devocaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēvocō.
Participle
[edit]dēvocātūrus (feminine dēvocātūra, neuter dēvocātūrum); first/second-declension participle
- about to call (down)
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēvocātūrus | dēvocātūra | dēvocātūrum | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūra | |
| genitive | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūrī | dēvocātūrōrum | dēvocātūrārum | dēvocātūrōrum | |
| dative | dēvocātūrō | dēvocātūrae | dēvocātūrō | dēvocātūrīs | |||
| accusative | dēvocātūrum | dēvocātūram | dēvocātūrum | dēvocātūrōs | dēvocātūrās | dēvocātūra | |
| ablative | dēvocātūrō | dēvocātūrā | dēvocātūrō | dēvocātūrīs | |||
| vocative | dēvocātūre | dēvocātūra | dēvocātūrum | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūra | |