devitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēvītō
Participle
[edit]dēvītātus (feminine dēvītāta, neuter dēvītātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēvītātus | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta | |
| genitive | dēvītātī | dēvītātae | dēvītātī | dēvītātōrum | dēvītātārum | dēvītātōrum | |
| dative | dēvītātō | dēvītātae | dēvītātō | dēvītātīs | |||
| accusative | dēvītātum | dēvītātam | dēvītātum | dēvītātōs | dēvītātās | dēvītāta | |
| ablative | dēvītātō | dēvītātā | dēvītātō | dēvītātīs | |||
| vocative | dēvītāte | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta | |