devitaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēvītō
Participle
[edit]dēvītātūrus (feminine dēvītātūra, neuter dēvītātūrum); first/second-declension participle
- about to avoid
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēvītātūrus | dēvītātūra | dēvītātūrum | dēvītātūrī | dēvītātūrae | dēvītātūra | |
| genitive | dēvītātūrī | dēvītātūrae | dēvītātūrī | dēvītātūrōrum | dēvītātūrārum | dēvītātūrōrum | |
| dative | dēvītātūrō | dēvītātūrae | dēvītātūrō | dēvītātūrīs | |||
| accusative | dēvītātūrum | dēvītātūram | dēvītātūrum | dēvītātūrōs | dēvītātūrās | dēvītātūra | |
| ablative | dēvītātūrō | dēvītātūrā | dēvītātūrō | dēvītātūrīs | |||
| vocative | dēvītātūre | dēvītātūra | dēvītātūrum | dēvītātūrī | dēvītātūrae | dēvītātūra | |