devicturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēvincō.
Participle
[edit]dēvictūrus (feminine dēvictūra, neuter dēvictūrum); first/second-declension participle
- about to defeat
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēvictūrus | dēvictūra | dēvictūrum | dēvictūrī | dēvictūrae | dēvictūra | |
| genitive | dēvictūrī | dēvictūrae | dēvictūrī | dēvictūrōrum | dēvictūrārum | dēvictūrōrum | |
| dative | dēvictūrō | dēvictūrae | dēvictūrō | dēvictūrīs | |||
| accusative | dēvictūrum | dēvictūram | dēvictūrum | dēvictūrōs | dēvictūrās | dēvictūra | |
| ablative | dēvictūrō | dēvictūrā | dēvictūrō | dēvictūrīs | |||
| vocative | dēvictūre | dēvictūra | dēvictūrum | dēvictūrī | dēvictūrae | dēvictūra | |