deviatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēviō.
Participle
[edit]dēviātus (feminine dēviāta, neuter dēviātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēviātus | dēviāta | dēviātum | dēviātī | dēviātae | dēviāta | |
| genitive | dēviātī | dēviātae | dēviātī | dēviātōrum | dēviātārum | dēviātōrum | |
| dative | dēviātō | dēviātae | dēviātō | dēviātīs | |||
| accusative | dēviātum | dēviātam | dēviātum | dēviātōs | dēviātās | dēviāta | |
| ablative | dēviātō | dēviātā | dēviātō | dēviātīs | |||
| vocative | dēviāte | dēviāta | dēviātum | dēviātī | dēviātae | dēviāta | |