deviaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēviō.
Participle
[edit]dēviātūrus (feminine dēviātūra, neuter dēviātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēviātūrus | dēviātūra | dēviātūrum | dēviātūrī | dēviātūrae | dēviātūra | |
| genitive | dēviātūrī | dēviātūrae | dēviātūrī | dēviātūrōrum | dēviātūrārum | dēviātūrōrum | |
| dative | dēviātūrō | dēviātūrae | dēviātūrō | dēviātūrīs | |||
| accusative | dēviātūrum | dēviātūram | dēviātūrum | dēviātūrōs | dēviātūrās | dēviātūra | |
| ablative | dēviātūrō | dēviātūrā | dēviātūrō | dēviātūrīs | |||
| vocative | dēviātūre | dēviātūra | dēviātūrum | dēviātūrī | dēviātūrae | dēviātūra | |