devastatio

Latin

Etymology

From dēvāstō +‎ -tiō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.u̯aːsˈtaː.ti.oː/, [d̪eːu̯äːs̠ˈt̪äːt̪ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.vasˈtat.t͡si.o/, [d̪eväsˈt̪ät̪ː͡s̪io]

Noun

dēvāstātiō f (genitive dēvāstātiōnis); third declension

1. devastation

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	dēvāstātiō	dēvāstātiōnēs
genitive	dēvāstātiōnis	dēvāstātiōnum
dative	dēvāstātiōnī	dēvāstātiōnibus
accusative	dēvāstātiōnem	dēvāstātiōnēs
ablative	dēvāstātiōne	dēvāstātiōnibus
vocative	dēvāstātiō	dēvāstātiōnēs

Descendants

All borrowed.

• → Catalan: devastació
• → English: devastation
• → French: dévastation
• → Italian: devastazione
• → Polish: dewastacja
• → Portuguese: devastação
• → Spanish: devastación

References

• devastatio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.