detrudens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dētrūdō.
Participle
[edit]dētrūdēns (genitive dētrūdentis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | ||
| genitive | dētrūdentis | dētrūdentium | |||
| dative | dētrūdentī | dētrūdentibus | |||
| accusative | dētrūdentem | dētrūdēns | dētrūdentēs dētrūdentīs |
dētrūdentia | |
| ablative | dētrūdente dētrūdentī1 |
dētrūdentibus | |||
| vocative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | ||
1When used purely as an adjective.