detractatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dētractō.
Participle
[edit]dētractātus (feminine dētractāta, neuter dētractātum); first/second-declension participle
- Alternative form of dētrectātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dētractātus | dētractāta | dētractātum | dētractātī | dētractātae | dētractāta | |
| genitive | dētractātī | dētractātae | dētractātī | dētractātōrum | dētractātārum | dētractātōrum | |
| dative | dētractātō | dētractātae | dētractātō | dētractātīs | |||
| accusative | dētractātum | dētractātam | dētractātum | dētractātōs | dētractātās | dētractāta | |
| ablative | dētractātō | dētractātā | dētractātō | dētractātīs | |||
| vocative | dētractāte | dētractāta | dētractātum | dētractātī | dētractātae | dētractāta | |
References
[edit]- “detractatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- detractatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- detractatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.