detractator

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.trakˈtaː.tor/, [d̪eːt̪räkˈt̪äːt̪ɔr]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.trakˈta.tor/, [d̪et̪räkˈt̪äːt̪or]

Etymology 1

Noun

dētractātor m (genitive dētractātōris); third declension

1. Alternative form of dētrectātor

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	dētractātor	dētractātōrēs
genitive	dētractātōris	dētractātōrum
dative	dētractātōrī	dētractātōribus
accusative	dētractātōrem	dētractātōrēs
ablative	dētractātōre	dētractātōribus
vocative	dētractātor	dētractātōrēs

Etymology 2

Verb

dētractātor

1. second/third-person singular future passive imperative of dētractō