determinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēterminō.
Participle
[edit]dēterminātus (feminine dētermināta, neuter dēterminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēterminātus | dētermināta | dēterminātum | dēterminātī | dēterminātae | dētermināta | |
| genitive | dēterminātī | dēterminātae | dēterminātī | dēterminātōrum | dēterminātārum | dēterminātōrum | |
| dative | dēterminātō | dēterminātae | dēterminātō | dēterminātīs | |||
| accusative | dēterminātum | dēterminātam | dēterminātum | dēterminātōs | dēterminātās | dētermināta | |
| ablative | dēterminātō | dēterminātā | dēterminātō | dēterminātīs | |||
| vocative | dētermināte | dētermināta | dēterminātum | dēterminātī | dēterminātae | dētermināta | |