Jump to content

destructurus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of dēstruō.

Participle

[edit]

dēstrūctūrus (feminine dēstrūctūra, neuter dēstrūctūrum); first/second-declension participle

  1. about to destroy, demolish, ruin

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēstrūctūrus dēstrūctūra dēstrūctūrum dēstrūctūrī dēstrūctūrae dēstrūctūra
genitive dēstrūctūrī dēstrūctūrae dēstrūctūrī dēstrūctūrōrum dēstrūctūrārum dēstrūctūrōrum
dative dēstrūctūrō dēstrūctūrae dēstrūctūrō dēstrūctūrīs
accusative dēstrūctūrum dēstrūctūram dēstrūctūrum dēstrūctūrōs dēstrūctūrās dēstrūctūra
ablative dēstrūctūrō dēstrūctūrā dēstrūctūrō dēstrūctūrīs
vocative dēstrūctūre dēstrūctūra dēstrūctūrum dēstrūctūrī dēstrūctūrae dēstrūctūra