desiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēsinō.
Participle
[edit]dēsitūrus (feminine dēsitūra, neuter dēsitūrum); first/second-declension participle
- about to desist
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēsitūrus | dēsitūra | dēsitūrum | dēsitūrī | dēsitūrae | dēsitūra | |
| genitive | dēsitūrī | dēsitūrae | dēsitūrī | dēsitūrōrum | dēsitūrārum | dēsitūrōrum | |
| dative | dēsitūrō | dēsitūrae | dēsitūrō | dēsitūrīs | |||
| accusative | dēsitūrum | dēsitūram | dēsitūrum | dēsitūrōs | dēsitūrās | dēsitūra | |
| ablative | dēsitūrō | dēsitūrā | dēsitūrō | dēsitūrīs | |||
| vocative | dēsitūre | dēsitūra | dēsitūrum | dēsitūrī | dēsitūrae | dēsitūra | |