designaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēsignō.
Participle
[edit]dēsignātūrus (feminine dēsignātūra, neuter dēsignātūrum); first/second-declension participle
- about to mark
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēsignātūrus | dēsignātūra | dēsignātūrum | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūra | |
| genitive | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūrī | dēsignātūrōrum | dēsignātūrārum | dēsignātūrōrum | |
| dative | dēsignātūrō | dēsignātūrae | dēsignātūrō | dēsignātūrīs | |||
| accusative | dēsignātūrum | dēsignātūram | dēsignātūrum | dēsignātūrōs | dēsignātūrās | dēsignātūra | |
| ablative | dēsignātūrō | dēsignātūrā | dēsignātūrō | dēsignātūrīs | |||
| vocative | dēsignātūre | dēsignātūra | dēsignātūrum | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūra | |