deserviturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēserviō.
Participle
[edit]dēservītūrus (feminine dēservītūra, neuter dēservītūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēservītūrus | dēservītūra | dēservītūrum | dēservītūrī | dēservītūrae | dēservītūra | |
| genitive | dēservītūrī | dēservītūrae | dēservītūrī | dēservītūrōrum | dēservītūrārum | dēservītūrōrum | |
| dative | dēservītūrō | dēservītūrae | dēservītūrō | dēservītūrīs | |||
| accusative | dēservītūrum | dēservītūram | dēservītūrum | dēservītūrōs | dēservītūrās | dēservītūra | |
| ablative | dēservītūrō | dēservītūrā | dēservītūrō | dēservītūrīs | |||
| vocative | dēservītūre | dēservītūra | dēservītūrum | dēservītūrī | dēservītūrae | dēservītūra | |